Ja pirms dažiem gadiem mākslīgais intelekts Latvijā bija galvenokārt tehnoloģiju entuziastu un lielo uzņēmumu diskusiju temats, tad 2026. gadā situācija ir ievērojami mainījusies. AI ir nonācis līdz uzņēmumu vadītāju galdam, grāmatvežu ikdienai, mārketinga komandām un klientu apkalpošanas speciālistiem.
Tomēr Latvija šobrīd atrodas interesantā pozīcijā. No vienas puses, tehnoloģijas ir pieejamas ikvienam. ChatGPT, Claude, Gemini un citi rīki ir kļuvuši par ikdienas instrumentiem. No otras puses, tikai salīdzinoši neliela daļa uzņēmumu ir spējuši pārvērst šo tehnoloģiju par reālu biznesa priekšrocību.
Tas nav pārsteidzoši. Līdzīga situācija bija interneta attīstības sākumā. Daudziem bija mājaslapa, bet tikai daži prata to izmantot pārdošanai. Ar AI notiek līdzīgs process. Gandrīz visi izmēģina, bet tikai daļa ievieš.
Īpaši aktīvas Latvijā kļūst nozares, kurās ikdienā tiek apstrādāts liels informācijas apjoms. Juridiskie biroji izmanto AI dokumentu analīzei. Nekustamā īpašuma uzņēmumi automatizē klientu komunikāciju. Ražošanas uzņēmumi sāk izmantot prognozēšanas modeļus un datu analīzi.
Interesanti, ka daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šobrīd ir pat labākas iespējas nekā lielajām korporācijām. Viņiem nav desmitiem novecojušu sistēmu, kas kavē pārmaiņas. Lēmumus iespējams pieņemt ātrāk, un AI risinājumus ieviest elastīgāk.
Lielākais izaicinājums nav tehnoloģija. Lielākais izaicinājums ir saprast, kur AI var dot praktisku rezultātu. Tieši tāpēc arvien vairāk uzņēmumu sāk nevis ar sarežģītiem projektiem, bet ar vienkāršu jautājumu — kur šobrīd tiek tērēts visvairāk cilvēku laika?
Visticamāk, 2026. gads Latvijā tiks atcerēts nevis kā AI sākums, bet gan kā periods, kad eksperimenti pakāpeniski pārvērtās par reāliem biznesa procesiem.
Kā mākslīgais intelekts attīstās Latvijā 2026. gadā, kuras nozares to ievieš visaktīvāk un kādas iespējas tas rada uzņēmumiem.