Katru reizi, kad parādās jauna tehnoloģija, sabiedrībā rodas viens un tas pats jautājums. Vai tā atņems cilvēkiem darbu?
Tas notika industriālās revolūcijas laikā. Tas notika līdz ar datoru parādīšanos. Tas notika interneta attīstības laikā. Un tagad tas notiek ar mākslīgo intelektu.
Patiesība ir tāda, ka AI jau šobrīd aizstāj daļu uzdevumu. Taču tas nenozīmē, ka tas automātiski aizstāj cilvēkus.
Lielākajā daļā profesiju darbs sastāv no dažādiem uzdevumiem. Daži ir radoši, daži stratēģiski, bet daudzi ir vienkārši atkārtojoši. Tieši pēdējā kategorija ir AI galvenais mērķis.
Ja agrāk klientu atbalsta speciālists dienā atbildēja uz simtiem vienādu jautājumu, daļu no šīs komunikācijas šodien var pārņemt AI. Ja grāmatvedis pavadīja stundas datu apkopošanā, daļu no šī darba iespējams automatizēt.
Tomēr gandrīz vienmēr paliek nepieciešamība pēc cilvēka, kurš pieņem galīgos lēmumus, saprot kontekstu un uzņemas atbildību.
Vēsture rāda interesantu tendenci. Jaunas tehnoloģijas bieži samazina pieprasījumu pēc konkrētiem uzdevumiem, bet vienlaikus rada pieprasījumu pēc jaunām prasmēm. Ar AI, visticamāk, notiks tas pats.
Lielākais risks nav tas, ka cilvēku aizstās AI. Lielākais risks ir tas, ka cilvēku aizstās cits cilvēks, kurš prot izmantot AI efektīvāk.
Tieši tādēļ tuvākajos gados svarīgākais jautājums nebūs par tehnoloģijām. Tas būs par pielāgošanos.
